Sabiedrisko mediju loma. Aicinājums

Es vēlos rosināt diskusiju par ideju realizēt kampaņu par sabiedrisko mediju lomu.

Iemesls ir mana būšana ceturtdien pie premjera Godmaņa. Es kā Radio un TV ziņu un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrības pārstāvis biju pie Godmaņa, lai cīnītos par Latvijas Radio darbinieku atalgojumu. Ziņu dienestā situācija ir ļoti sarežģīta. Bet ne par to ir stāsts. Godmanis pauda gatavību atbalstīt, un tajā ziņā tikšanās nebija veltīga.

Taču sarunā neapšaubāmi izpaudās tas, ka Godmanis nesaprot, ko nozīmē sabiedriskais medijs. Viņaprāt, Latvijā ir valsts TV un radio, un viņam par sabiedrisko mediju nav priekšstata. Kā zināms, Godmanis nav vienīgais tāds. Pēc šīs tikšanās es saņēmu vēstuli no sava kolēģa, kuru es patiesībā nepazīstu, bet viņš ir strādājis Latvijas Radio. Lūk, ko viņš raksta:

Sveicināts.

Es esmu ziņu dienesta ārštatnieks Londonā. Mēs gan neesam tikušies, bet nevarēju neieteikt vienu svarīgu lietu par to politiķu neizpratni cbd products sab. medijiem. Tā kā pats studēju mediju un komunikāciju zinātni valstī, kur sabiedriskais medijs tiek vērtēts ļooooti nopietni (BBC), tāpat arī studēju dažādas teorijas un vēsturi par t.s. public service broadcasting, jāsaka, ka pilnīgi piekrītu, ka šī sabiedrības un politiķu attieksme (vairāk jau nezināšana) ir absolūti nepieņemama.

Vēlos piebilst par tavu iepriekšējo ē-pastu, kur minēji, ka sab. mediju loma ir būt par sargsuni – tā gan ir tikai viena no vairākām lomām (BBC tādas ir 3, bet parasti teorijā izšķir aptuveni 6 šo mediju uzdevumus). Bet pats svarīgākais ir veicināt sabiedrības izpratni par sabiedriskajiem medijiem.

Tāpēc es ieteiktu padomāt par kādu kampaņu LV sab. medijos par sabiedrisko mediju lomu. Tādu informatīvu diskusiju, kas varētu izvērsties raidījumos radio un TV un rakstos presē (Apvienotajā Karalistē mediju loma tiek apspriesta katru nedēļu avīžu speciālpielikumos) – lai sabiedrība (tostarp politiķi) saprot atšķirību starp sab. medijiem un mediju magnāta Rūperta Mērdoka LNT pārpirkšanu; komercmediju un sabiedrisko mediju marginālo atšķirību principos, darbības stilā un mērķos.

Šādas pārdomas man jau sen radušās, kopš saskāros ar patiesi bagāto un aktīvo diskusiju par medijiem un to būtību, kas Apvienjotajā Karalistē ir tikpat pierasta lieta, kā SestDienas pielikums lielākajai Latvijas rīta avīzei vai Dombura raidījums trešdienu vakaros. Briti šīs lietas gan kārto politiskā līmenī, jo politiķi ir ieinteresēti bagātīgā diskusijā par medijiem, jo tas medijos uztur spriedzi, kas neļauj pazemināt kvalitāti. Tā kā mūsu politiķi, cik saprotu, nav ieinteresēti (vai nesaprot) to, ko šāda diskusija par mediju lomu dotu, tad pēdējais bastions ir tieši paši sabiedriskie mediji (LTV un LR, kuru uzdevums ir arī INFORMĒT un IZGLĪTOT…arī mūsu politiķus).Paldies, par pārrunām ar premjeru un nevienaldzību! Jauku dienu, lai sokas!

Jānis Dirveiks

Es domāju, ka kolēģa ideja par kampaņu vai ko tamlīdzīgu ir laba un izvērtējama. Vai mums ir kaut kas tāds iespējams? Man kā sabiedriskajā radio strādājošajam šķiet, ka tas ir ne tikai mūsu, bet visas sabiedrības interesēs.

Ar cieņu,

Aidis Tomsons

6 Responses to Sabiedrisko mediju loma. Aicinājums

  • Aidis says:

    Pārsūtīts no Tāļa Eipura

    Vai Divreikam var paluugt siikaaku skaidrojumu par tiem 6 mediju uzdevumiem. kaut vai lai iztulko no kadas mediju hrestomatijas dazhus teikumus. buutu forshi. domaju, ka daudzi arii musu maajaa to nezina.

    viena maza ideja kampanjai pashu eeteraa – liidziigi kaa Silvijas un
    maarcha dialogs par valodas pareiziibu? :)) tikai ideja, bet tas arii nav
    maz :) otra ideja – padomes iipashs finansejums sabiedrisko mediju lomas
    tv, radio, www – visu – skaidroshanai visos shajoms medijos.

    treshaa – seminaars atbilstoshajam Saeimas komisijaam. nevis lekcija, bet
    seminars ar pashu piedalishanos.

  • Aidis says:

    Kolēģi,

    Ideja par semināru deputātiem ir laba. Es domāju, ka to varētu apspriest un arī realizēt.
    Bet tajā pašā laikā vajadzētu kādas diskusijas gan radio ēterā, gan TV, gan presē. Varbūt mēs varētu pārrunāt taktiku un īstenot? Mums taču šādas iespējas ir. Es varu atbildēt par savu raidījumu radio “Krustpunktā”. Kolēģi no ZIņu dienesta neiebildīs pret to Labrīt programmā vai kur citur.
    Kā ar TV diksusijām – piemēram, Jānim Domburam vai kādam citam?
    Un prese arī var par to runāt?
    Ko sakāt?

  • Aidis says:

    Pārsūtīts no Andas Rožukalnes

    Jā, es arī lasu ārzemju avīzes par medijiem un tur tiešām ir
    daudz lielāka skaidrība un mazāk dažādu shematisku aizspriedumu.
    Varbūt šī ideja varētu būt sākums lieliem darbiem jaunajai
    žurnālistu organizācijai, lai nevajadzētu atkal skaldīt matus un
    cīnīties, kurš “labais un kurš “sliktais”.
    Sveiciens
    Anda

  • admin says:

    Valdība esot bez grēka :)
    http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/article.php?id=20589088
    Kā parasti, protams… :(

  • Jānis Juzefovičs says:

    Zviedrijā ir tāda tradīcija, ka viņi rīko sabiedrisko mediju dienu un tad popularizē ideju par sabiedriskajiem medijiem. Atceros, ka Zviedrijas televīzija ir īstenojusi arī dažādas reklāmas kampaņas. Pēdējā bija par brīvu televīziju. Viņi asprātīgos reklāmas rullīšos uzsvēra, ka Zviedrijas TV ir brīva TV, brīva no reklāmas, brīva no politiskas ietekmes, utt. Piemēram, atceros vienu klipu, kurā bija norādīts, ka privātās TV un avīzes pieder dažādiem konceriem, bet sabiedriskā TV pieder ikvienam zviedram. Tā problēma jau arī viņiem ir līdzīga. Līdz ar lielo konkurenci no komerciālā sektora visu laiku ir jāatgādina par sabiedrisko mediju ideju. Jāatgādina tās vērtības, kuras piedāvā sabiedriskie mediji.

  • Ilze Šulmane says:

    Mums jau sen ir ideja, ka vajag kā citur pasaulē skolēniem mācīt mediju
    lietošanu. Bet kas sagatavos šādu kursu? Un ieliks mācību programmās?
    Politiķi diezin vai ir šādā tiešā veidā apmācāmi.Viņi nemācās arī no
    tiešākiem sitieniem. Piem., Kalvīša teiciens, kāpēc viņš nevēlas būt par
    prezidentu – ka tur nesanāk nekāds bizness un citas runas pērles (tikšanās
    ar SZF studentiem).
    Piekrītu, ka sabiedrību kopumā vajadzētu informēt par sabiedriskās un
    komerctelevīzijas atšķirībām (pirmās vajadzību mazā valstī). Diemžēl ne
    visur sabiedriskajām TV pasaulē klājas viegli, un tas nevairo argumentus tai
    par labu.
    Varbūt kād interesents var mediju izglītības programmu izstrādāt šī
    piedāvājuma ietvaros? Ilze.
    Seko kopija no vēstules:

    Par Izgliitibas inovacijas fonda konkursiem!

    Labdien,

    Vēlamies Jūs informēt, ka ar 2008.gadu aktīvu darbību ir uzsācis Izglītības
    inovācijas fonds, kura mērķis ir veicināt izglītības attīstību valstī
    atbilstoši vienotai valsts politikai un stratēģijai, finansiāli atbalstot
    izglītības inovācijas projektus un piešķirot mūža stipendijas izciliem
    izglītības darbiniekiem par mūža ieguldījumu izglītībā.
    Aicinām Jūs iepazīties ar fonda aktualitātēm:

    1) Šī gada 18.martā ir izsludināts pirmais izglītības inovācijas projektu
    konkurss juridisko un fizisko personu projektiem, kuri:

    · veicina jaunāko zinātnes
    atzinumu un moderno tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu izglītības procesā;

    · veicina radošos un
    pētnieciskos projektus izglītības attīstības jomā, tai skaitā mācību
    programmu un mācību satura metodiskā nodrošinājuma, jaunu mācību līdzekļu
    izstrādes un aprobācijas, kā arī pedagoģijas inovāciju jomā;

    · veicina izglītības
    programmu satura attīstību un pilnveidi un sekmē mācīšanās iespēju
    nodrošināšanu ikvienam mūža garumā;

    · veicina starptautisko
    radošo sakaru attīstīšanu un Latvijas izglītības sistēmas integrāciju
    pasaulē;

    · popularizē Latvijas
    izglītības sasniegumus ārvalstīs.

    Lai labākās un inovatīvākās idejas sasniegtu fondu projektu veidā un varētu
    tikt atbalstītas, aicinām Jūs, iespēju robežās, izplatīt informāciju par šo
    projektu konkursu pēc iespējas plašākam profesionāļu lokam.

    Detalizētāku informāciju par konkursu, konkursa nolikumu, pieteikuma
    veidlapu un metodiskos norādījumus var iegūt internetā: http://www.iifonds.lv .

    Projektus jāiesniedz Izglītības inovācijas fondā, nosūtot projekta
    iesniegumu pa pastu līdz šī gada 12. maijam (pasta zīmogs) uz adresi:
    Izglītības inovācijas fonds, Raiņa bulvāris 2 – 17, Rīga, LV-1050, Latvija.
    Sākot ar 5. maiju projektu pieteikumus var nogādāt arī personīgi fondā uz
    augstāk minēto adresi. Projekti tiks pieņemti darba dienās līdz šī gada 12.
    maijam ( ieskaitot) no plkst. 14.00 līdz 17.00.

    Ilze

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>