Latvijas Televīzija

“Putna brīvība”, nevis pilnīga brīvlaišana

Ainārs Dimants, Biznesa augstskolas Turība komunikācijas zinātnes asociētais profesors (Diena, 8.10.2008)

Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas radio brīvlaišana par pilnvērtīgiem sabiedriskiem, nevis valsts medijiem vēl nav notikusi, šajā ziņā turpinot nebrīvības laikus 20 gadus pēc trešās atmodas. Jāatgādina, ka būtiskākais notikums pirms neatkarīgas demokrātiskas republikas nodibināšanas bija dzimtbūšanas atcelšana, kas sākās ar “putna brīvību” — zemniekiem bez savas zemes. Vispirms Igaunijā (tagadējā Ziemeļigaunijā), tad Kurzemē un visbeidzot arī Vidzemē (ieskaitot Dienvidigauniju) tā notika dažas paaudzes agrāk nekā Latgalē un Krievijā un lielā mērā noteica visu tālāko attīstību, arvien mazinoties kalpu un vagaru īpatsvaram tautā.

Continue reading

Sabiedrisko mediju loma. NRTP likumprojekts par elektroniskiem medijiem

NRTP ir izstrādājusi jaunu projektu par elektroniskajiem medijiem, kuram viņi tagad aicina iesniegt priekšlikumus.

Pamanījām, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā

1. Sabiedriskie mediji tiek pārtaisīti par valsts akciju sabiedrībām

2. LTV un LR valdi turpmāk ieceļ NRTP

Tas ir tikai darba… Continue reading

Ainārs Dimants: Nenotikusī atgriešanās Eiropā

(No: Latvija Eiropas Savienībā (2007), Nr. 8, 30. – 31. lpp.)

Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas politiskās sistēmas gūstā

Ainārs Dimants, Biznesa augstskolas Turība komunikācijas zinātnes asociētais profesors

Lai mūsdienu sabiedrība vispār spētu tikt galā ar iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, masu mediju sistēmai ir brīvi un profesionāli jādiriģē sabiedrības pašnovērošana. Tādēļ masu mediju sistēmai jābūt ne tikai reflektējošai, bet arī autonomai no pārējām sabiedrības apakšsistēmām – politiskās, ekonomiskās, tiesību un sociālās kultūras sistēmas. Atbilstoši šai funkcionāli strukturālajai sistēmteorijai1 arī sabiedrisko raidorganizāciju gadījumā mums jānodrošina to autonomija no politiskās sistēmas. Tātad valsts mediju politikai – politikai masu mediju nozarē – jābūt tādai, lai sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas un pārraudzības kārtība nodrošinātu neatkarīgu Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio skatu no malas arī uz tiem, kas ir pie varas.

Taču tieši politiskā sistēma sniedz ietvarnoteikumus – mediju likumdošanu. Problēma ir tā, ka no šejienes nāk gan pašreizējie draudi sabiedrisko elektronisko mediju redakcionālajai autonomijai, gan varētu nākt arī iespējamie risinājumi.

Continue reading

Atklāta vēstule Latvijas Žurnālistu savienības valdei

Mēs, Latvijas Žurnālistu savienības pilntiesīgi biedri, ar neizpratni uzlūkojam ieilgušo stagnāciju savā profesionālajā apvienībā un arodbiedrībā. Žurnālistu savienība ne tikai pārstāv mūsu profesiju gan iekšzemē, gan ārzemēs – tā ir arī profesijas situācijas spogulis mūsu valstī.

Diemžēl šis spogulis Latvijā nerāda augstus, brīvprātīgi pieņemtus un kopīgus žurnālistu profesionālos standartus. Vēl vairāk – ar savu bezdarbību un tikai šķietamo esamību Žurnālistu savienība pati kļūst par apdraudējumu preses brīvībai un žurnālistu profesionālajām, ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Bet tieši to aizstāvēšana ir Žurnālistu savienības kā žurnālistikas kvalitātes nodrošināšanā neaizstājamas nacionāla mēroga institūcijas jēga un statūtos nepārprotami noteiktais darbības mērķis. Continue reading

Latvijas Žurnālistu savienības valdes paziņojums par situāciju LTV Ziņu dienestā

Latvijas Žurnālistu savienība uzskata, ka Latvijas Televīzijas režisores Artas Ģigas atlaišana no darba LTV Ziņu dienestā (ZD) ir kārtējais posms pēdējos divos gados vērojamai LTV vadības stratēģijai vājināt un graut žurnālistiski profesionāli darbojošos Ziņu dienestu un īpaši tā veidoto analītisko… Continue reading