Latvijas Žurnālistu savienības valdes paziņojums par situāciju LTV Ziņu dienestā

Latvijas Žurnālistu savienība uzskata, ka Latvijas Televīzijas režisores Artas Ģigas atlaišana no darba LTV Ziņu dienestā (ZD) ir kārtējais posms pēdējos divos gados vērojamai LTV vadības stratēģijai vājināt un graut žurnālistiski profesionāli darbojošos Ziņu dienestu un īpaši tā veidoto analītisko pētnieciskās žurnālistikas raidījumu De facto. Tā vietā, lai stiprinātu sabiedriskai televīzijai vajadzīgo profilu, mērķtiecīgi tiek darīts pretējais. Tādējādi LTV vadības solis rada pamatu bažām par iespējamu politisko spiedienu uz sabiedriskā medija žurnālistiem, kuru novērst pēc būtības ir LTV uzraugošās Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) uzdevums.

LŽS aicina LTV ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu sabiedrībai apliecināt, ka viņš ir neietekmējams un objektīvs sabiedriska medija vadītājs, kurš, pieņemot lēmumus, novērtē pirmām kārtām to, ka Arta Ģiga ir televīzijas profesionāle, kura gadiem ilgi ir sekmīgi strādājusi televīzijā, veidojot raidījumus, kas vērsuši skatītāju uzmanību uz ārkārtīgi būtiskām parādībām politikā un sabiedrībā. Šie raidījumi ir ne vien piesaistījuši daudzu simtu tūkstošu skatītāju interesi, bet arī tikuši profesionālajā vidē novērtēti ar atzinības balvām.

Pirmās bažas par to, ka ZD kādam, iespējams, kļuvis politiski neērts, radās pirms diviem gadiem, kad Saeimas ieceltā NRTVP, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, sāka pārmest ZD “negatīvo ziņu” raidīšanu. NRTVP priekšsēdis Aivars Berķis vairākkārt publiski apšaubīja ZD profesionalitāti, uzsverot, ka ziņas netiek šķirtas no komentāriem, kaut gan konkrētus piemērus, kad ZD šādus pārkāpumus ir pieļāvis, viņš nespēja nosaukt. Nopietnāki uzbrukumi ZD sākās pērn februārī, kad LTV ģenerāldirektora vietnieks Edgars Kots nāca klajā ar ideju restrukturizēt ZD, kas sākotnēji izpaudās kā vēlme atdalīt De facto no ikdienas ziņām, nepalielinot finansējumu. Jau tolaik ZD restrukturizācijas idejas mediju eksperti vērtēja kā ZD vājinošas un saistīja tās ar iespējamo politisko spiedienu, jo vairāki politiķi, piemēram, Ainars Šlesers (LPP) un Aivars Lembergs vairākkārt publiski bija pauduši neapmierinātību ar viņu darbību kritizējošajiem ZD sižetiem.

Skatītājiem varbūt maz ko izsaka A.Ģigas vārds, taču viņas klātbūtne raidījumu veidošanā ir neaizstājama. A.Ģiga tiek vērtēta kā viena no labākajām TV režisorēm. Tieši De facto sabiedrībai atklāja balsu uzpirkšanas mēģinājumu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās, par ko atsevišķas personas jau ir krimināli sodītas. Tāpat De facto izsekoja digitalizācijas iespējamām nelikumībām, ar kurām saistīts Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles uzņēmums, un joprojām ZD ar kritisku aci seko līdzi politiskajām norisēm valstī.

LŽS uzsver – lai sabiedriskās televīzijas Ziņu dienests arī turpmāk varētu pildīt demokrātijas sargsuņa funkciju, kritiski uzraugot politiskās norises valstī un atklājot nelikumības un morāli apšaubāmas darbības, tam jābūt redakcionāli neatkarīgam un brīvam no jebkāda spiediena. LTV vadības un NRTVP uzdevums ir šo neatkarību nodrošināt, stiprinot, nevis vājinot ZD komandu.

LŽS valde Rīgā, 2007.gada 13.jūnijā

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>